Jauna pašmāju filma - kara drāma "Pelnu sanatorija"

Režisora Dāvja Sīmaņa debijas pilnmetrāžas spēlfilma uz kino ekrāniem no 22. janvāra.

Filmas darbība norisinās 1917. gadā Kurzemē. Kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība. Tas izrādās pārbaudījums viņa racionālajam prātam un viņa apņēmībai "ieviest kārtību". Savukārt negaidīta pieķeršanās kādam pamestam, mežonīgam zēnam ļauj Ulriham atgūt notrulināto cilvēcību. Taču karš vēl nav beidzies – agrāk vai vēlāk tas sasniegs arī šo patvēruma vietu.

"Man vienmēr ir šķitis, ka īstenā izmaiņa cilvēku domāšanā ir notikusi tieši Pirmā pasaules kara laikā. Jo pirms tam cilvēki dzīvoja ar ļoti skaistu sapni par racionālu, progresīvu sabiedrību, kurai ir bruģēts ceļš uz skaistu nākotni. Un pēkšņi nāca šis karš, un racionalitāte kaut kur pazuda, cilvēki rīkojās pilnīgi iracionāli, nežēlīgi, kļuva mazliet dēmoniski un tumsonīgi, un visa šī cerību pasaule sabruka," pauž Dāvis Sīmanis"Domāju, ka jebkura filma, kura norāda uz cilvēcīgumu, uz humānismu, cenšoties to atgriezt pasaulē šajā sabiedriski atsvešinātajā laikā, ir svarīga. Tas ir vēsturisks atgādinājums, bet tas atgādina par pavisam aktuālām, mūsdienīgām lietām - kā saglabāt uzticēšanos saviem līdzcilvēkiem, kā pretoties tumsonībai un muļķībai, kā saglabāt savu būšanu par cilvēcisku būtni."

"Pelnu sanatorijas" kara ainas tika filmētas Ziemassvētku kauju muzejā Tīreļpurvā, tā ierakumos I Pasaules kara dalībnieku ādā iejutās liels skaits brīvprātīgo. Biedrības "Latviešu karavīrs" vadītājs Normunds Jērums"Ar visu to, ka tā ir filmēšana un ne pirmā, kurā mēs piedalījāmies, sajūta bija ļoti reāla. Tā bija īsta ziema, tie bija īsti mīnusi, vēsturiskās detaļas: tranšejas, tērpi, ieroči, viss maksimāli tuvu īstenībai. Vismulsinošākais tajās tranšejās bija klusums un gaidīšana. Mēs zinām, ka tūlīt būs sprādziens, ka tā ir tikai filma, taču vienalga — baisi. Tas nav nekāds kičs, tā ir vēsture."

 
 
Ziemassvētku aina filmā "Pelnu sanatorija".
 

"Salīdzinot ar kino, teātris ir gandrīz bērnudārzs — tādā ziņā, ka filmas uzņemšanā ir ļoti daudz iesaistīto, tas ir vesels process, un es nemaz nezinu, kas beigās no tā visa parādīsies uz ekrāna. Māksliniekam jāceļas sešos, viss jāsagatavo filmēšanai, visur jābūt klāt, viss jāpieskata, bet vakarā jāgatavojas nākamajai dienai. Vienlaikus caur katru atrasto rekvizītu, tērpu un vietu ir iespējams izdzīvot citu laiku, pieskarties tam, jo faktūra kino ir visa pamatā — īpaši, ja jāstrādā ar tādu operatoru kā Andrejs Rudzāts," atklāj "Pelnu sanatorijas" māksliniece Kristīne Jurjāne.
 

Filmas grima māksliniece Dzintra Bijubena par Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Agnesi Cīruli: "Agnese (filmā Emma) ir īsts režisora atradums. Viņa ir kā parādība, kā cita laika parādība, kas arī bija vajadzīgs filmā."
 

Galveno lomu - vācu kara ķirurgu - filmā spēlē vācu teātra un kino zvaigzne Ulrihs Matess, viens no izcilākajiem mūsdienu vācu aktieriem. Ārpus Vācijas Matess pazīstams lielākoties no kinofilmām - tādām kā "Sakāve" ("Der Untergang"), kurā aktieris atveidoja Gebelsu, kā arī "Devītā diena". Vācijā aktieris tiek ierindots arī nozīmīgāko teātra aktieru pirmajā pieciniekā. Šogad viņš saņēmis galveno vācu kino un televīzijas balvu "Die Goldene Kamera" kā labākais aktieris.

Pārējās lomas filmā atveido Pēteris Liepiņš, Leonīds Lencs, Agnese Cīrule, Dmitrijs Jaldovs un citi. Filmas radošajā grupā ir arī operators Andrejs Rudzāts, māksliniece Kristīne Jurjāne un komponists Andris Dzenītis.

 

facebook.com/pelnusanatorija

Jauna pašmāju filma - kara drāma

Kinoteātriem

un kinoseansu organizatoriem

Ja jūs esat kinoteātra īpašnieks vai organizējat atsevišķus kinoseansus
un vēlaties publicēt tos Kinoteatri.lv mājas lapā - sazinieties ar mums.